top of page

Galvojuma parādu dzēšana maksātnespējas procesā

Galvojums nav vienkāršs parāds, tāpēc uz to attiecas dažas būtiskas juridiskas nianses, kam ir nozīme maksātnespējas procesā. Taču, ievērojot šīs nianses, galvojuma parādu var dzēst tikpat veiksmīgi kā citus parādus.

galvojuma parādu dzēšana

ĪSUMĀ:

  

- Galvotājam pašam ir jāuzsāk maksātnespējas process, lai varētu dzēst galvojuma parādus.

   

- Galvojuma parāds nav, ja saistība, par kuru ir dots galvojums, tiek pildīta.

   

- Galvojuma parādu var dzēst ģimenes maksātnespējas procesā, ja galvojums ir dots par laulātā, tuva radinieka vai svaiņa parādu. 

   

- Par galvojuma parāda dzēšanu, vienojoties ar kreditoru, galvotājam nav jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis, tāpēc galvotājam ir izdevīgi dzēst parādus arī bez maksātnespējas procesa.

Ar galvojuma parāda samaksu galvotājam rodas prasījuma tiesības (regresa tiesības) pret personu, par kuras saistībām viņš ir galvojis.

      

  

Ja vēlaties uzzināt vairāk, lasiet tālāk. 

PROFESIONĀLA UN KONFIDENCIĀLA PALĪDZĪBA

Jūs vēlaties, lai jūsu maksātnespējas process noritētu veiksmīgi, un jums ir nepieciešama jurista palīdzība?  Zvaniet 29161925 vai rakstiet inese.rimdzus@gmail.com 

  

Noskaidrojiet vairāk par telefona sarunu ar mums šeit

Galvotājam pašam ir jāuzsāk maksātnespējas process, lai dzēstu galvojuma parādu

Bieži galvotājam rodas jautājums, vai no galvotāja var pieprasīt samaksāt parādu, ja galvenais parādnieks, tas ir, persona, par kuras saistībām viņš ir galvojis, ir dzēsis savas saistības savā fiziskās personas maksātnespējas procesā. Jautājums ir loģisks, jo Civillikuma noteikumi nosaka, ka galvojumā ir nepieciešams spēkā esošs galvenais parāds, un galvojums izbeidzas ar katru darbību un ikvienu notikumu, kas dzēš galveno saistību vai atsvabina galveno parādnieku (Civillikuma 1694., 1710. un 1712.pants). Taču Augstākā tiesa jau sen ir nolēmusi savādāk, un to ir jāievēro arī visām citām tiesām:

“Galvojot par parādnieka saistībām, galvinieks uzņemas risku atbildēt kreditoram par parādnieka saistībām arī tad, ja pēdējais nonāktu finansiālās grūtībās. Līdz ar to, galvinieka atbildības pienākums kreditoram par tāda parādnieka, kurš nonācis maksātnespējas situācijā, saistībām tieši atbilst galvojuma mērķim. Turpretī galvinieka atsvabināšana no pienākuma atbildēt kreditoram par galvenā parādnieka saistībām tikai tā iemesla dēļ, ka parādnieka sliktais finansiālais stāvoklis to novedis līdz maksātnespējai, ir pretrunā ar galvojuma mērķi.” (LR Augstākās tiesas 27.04.2011. spriedums lietā SKC-86/2011).

Augstākās tiesas lēmums ir viennozīmīgs – galvenā parādnieka maksātnespējas process nevar atbrīvot galvotāju no galvojuma saistībām. Galvotājs nekādi citādi nevar savu galvojuma parādu dzēst kā vien savā maksātnespējas procesā.

   

   

Galvojuma parāds nav, ja saistība, par kuru ir dots galvojums, tiek pildīta

Galvojuma parāds vēl nav un attiecīgi maksātnespējas procesu nevar uzsākt, ja galvenais parādnieks, tas ir, persona, par kuras saistībām ir dots galvojums, savas saistības vēl pilda. Piemēram, ja kredīta ņēmējs maksā ikmēneša kredīta maksājumus bankai un kredīta līgumu banka nav izbeigusi, galvotājam vēl nav pienākums maksāt galvojuma parādu.

Šī iemesla dēļ galvotāji nereti ir neapskaužamā situācijā - galvotājs nekad nevar būt drošs, vai persona, par kuru viņš ir sniedzis galvojumu, pildīs savas saistības, un tāpēc vienmēr pastāv risks, ka uz viņa īpašumiem citas personas saistību nepildīšanas dēļ tiks vērsta piedziņa.

Problēmas rodas arī tiem parādniekiem, kas ir galvojuši par citu personu saistībām, bet maksātnespējas procesu uzsāk savu parādu dēļ. Šādā situācijā parādnieks droši nevar paļauties uz to, ka maksātnespējas procesā tiks dzēsts galvojuma parāds, ja galvenais parādnieks pagaidām savas saistības pilda. Nereti bankas iesniedz savus kreditoru prasījumus galvotāja maksātnespējas procesā arī tad, ja galvenais parādnieks (persona, par kuras saistībām galvojums ir dots) savas saistības vēl pilda, un šādas galvotāja saistības maksātnespējas procesā tiek dzēstas. Tomēr tas neatbilst likuma noteikumiem, jo bankām kā kreditoriem nav prasījuma tiesības pret galvotāju, ja galvenais parādnieks pilda savas saistības.  

  

  

Galvojuma saistības var dzēst ģimenes maksātnespējas procesā, ja galvojums ir dots par laulātā, tuva radinieka vai svaiņa parādiem

Tā saukto ģimenes maksātnespēju var uzsākt, ja pastāv divi nosacījumi:

  • personām ir jābūt laulātajiem, tuviem radiniekiem vai svaiņiem (paša vai laulātā vecākiem, vecvecākiem, bērniem, mazbērniem, brāļiem un māsām) vai bijušajiem laulātajiem vai svaiņiem,

  • viņiem ir jābūt vismaz vienam kopīgam parādam (blakus saistībai vai solidārai saistībai).

 

Galvojums rada šādu kopīgu parādu, tāpēc laulātie un tuvi radinieki vai svaiņi (laulātā radinieki), var izmantot šo priekšrocību – vienlaicīgi  uzsākt maksātnespējas procesu, samaksājot tikai vienu depozītu un valsts nodevu (sk. Cik izmaksā maksātnespējas process?).

Par galvojuma parādu dzēšanu, vienojoties ar kreditoru, nav jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis

Saskaņā ar likumu "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" aizdevuma (kredīta) saistības dzēšana rada parādniekam ienākumu, par kuru ir jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis, izņemot gadījumus, ja aizdevums (kredīts) ir dzēsts maksātnespējas procesā, tāpēc kredīta ņēmējiem nav izdevīgi vienoties ar kreditoru par parādu pilnīgu vai daļēju dzēšanu, pat ja kreditors tam piekrīt. 

 

Situācija ar galvotāju ir savādāka. Galvotājam ir izdevīgāk nekā kredīta ņemējam dzēst parādus, vienojoties ar kreditoru, jo saskaņā ar likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 9.panta 10.1.punktu galvotājam nav jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis, ja galvotāja parāds tiek pilnībā vai daļēji dzēsts, vienojoties ar kreditoru (sk. Maksātnespējas alternatīva vienošanās (izlīgums) ar kreditoru).

 

 

Ar galvojuma parāda samaksu galvotājam rodas prasījuma tiesības (regresa tiesības) pret personu, par kuras saistībām viņš ir galvojis

Civillikuma 1704. un 1705.pantā ir noteikts, ka galvotājam rodas prasījuma tiesības (regresa tiesības) pret galveno parādnieku, ja parādnieks viņa vietā uz galvojuma līguma pamata ir veicis maksājumus kreditoram. 

Tā rezultātā gan galvotājs, gan persona, par kuras saistību ir dots galvojums (galvenais parādnieks), var nonākt juridiski sarežģītā situācijā, ja viņi vienlaicīgi neuzsāk maksātnespējas procesu.

 

Piemēram, ja no galvotāja ienākumiem tiesu izpildītājs atvelk naudu galvojuma parāda segšanai vai pārdod galvotāja nekustamo īpašumu galvojuma parāda segšanai pēc tam, kad galvenais parādnieks ir pabeidzis savu maksātnespējas procesu, galvotājam rodas prasījuma tiesības pret galveno parādnieku. Tā rezultātā galvenajam parādniekam atkal ir parādi, neskatoties uz to, ka tikko ir pabeigts maksātnespējas process.

Savukārt, ja galvotājs ir pabeidzis maksātnespējas procesu un viņa parādi ir dzēsti, bet pēc procesa pabeigšanas persona, par kuru viņš ir devis galvojumu (galvenais parādnieks), pārtrauc pildīt saistības, galvotājam atkal rodas parādi, neskatoties uz veiksmīgi pabeigto maksātnespējas procesu.

 

Ko darīt?

Galvojums rada juridiski sarežģītas sekas gadījumos, kad galvotājs vai galvenais parādnieks uzsāk maksātnespējas procesu, tāpēc, lai neizdarītu kādu nepārdomātu soli un noskaidrotu, kad ir piemērotākais brīdis uzsākt maksātnespējas procesu, rakstiet vai zvaniet.  

Jurista palīdzība ir viena zvana attālumā

Ja jūs apsverat fiziskās personas maksātnespējas procesa uzsākšanu, vai jums ir citi jautājumi par fizisko personu maksātnespēju, zvaniet 29161925 vai rakstiet inese.rimdzus@gmail.com. Mēs varam palīdzēt. 

Noskaidrojiet šeit vairāk par telefona sarunu.

bottom of page