Likums ierobežo un stingri reglamentē parādu piedzinēju rīcību, piedzenot parādus no fiziskām personām 

​

Internetā var atrast informāciju par biedējošām parādu piedzinēju darbībām, taču šajos aprakstos nav norādīta būtiska nianse - ka internetā minētās metodes var izmantot tikai piedzenot parādus no juridiskām personām, bet ne no fiziskām personām.  

​

Parādu piedziņu no fiziskām personām ierobežo Parādu ārpustiesas atgūšanas likums, kurā ir paredzēti stingri noteikumi, kurus ir jāievēro gan parādu piedzinējiem, gan kreditoriem, veicot parādu atgūšanu no fiziskām personām.

​

 

Likums parādu piedzinējiem ļauj tikai aicināt parādnieku labprātīgi izpildīt saistības

​

Parādu piedzinējus (jeb parādu atgūšanas pakalpojumu sniedzējus) nereti mēdz jaukt ar tiesu izpildītājiem, taču jāatceras, ka parādu piedzinēju un tiesu izpildītāju tiesības un iespējas būtiski atšķiras (sk. Kā tiesu izpildītāji piedzen parādus?).

​

Parādu piedzinēji nedrīkst darīt neko citu kā tikai aicināt parādnieku labprātīgi izpildīt saistības un ielikt informāciju par parādnieku parādnieku reģistros. Parādu piedzinēji var aicināt parādnieku izpildīt saistības mutiski (zvanot pa telefonu) vai rakstiski (sūtot vēstules pa pastu vai uz elektroniskā pasta adresi). Ja parādnieks labprātīgi nepilda savas saistības, parādu piedzinējs neko citu darīt nedrīkst, tai skaitā nedrīkst ienākt parādnieka mājvietā, atņemt mantu, pieprasīt parādniekam sniegt atbildes vai veikt kādas citas tamlīdzīgas darbības.

​

Tikai tiesu izpildītāji un tikai pēc tam, kad kreditors ir ieguvis tiesas lēmumu vai spriedumu pret parādnieku (sk. Kā notiek parādu piedziņa), var pārdot parādnieka mantu (parasti pārdod tikai automašīnas un nekustamo īpašumu), noņemt no konta naudu un ieturēt daļu no parādnieka algas vai citiem ienākumiem (sk. Kā tiesu izpildītāji piedzen parādus).

 

​

Parādu piedzinēji piespiež maksāt parādus, izmantojot nepatīkamas un iedarbīgas psiholoģiskās ietekmēšanas metodes

​

Parādu piedzinēju darbībām ir rezultāts tāpēc, ka viņi izmanto ļoti nepatīkamas un iedarbīgas psiholoģiskās ietekmēšanas metodes (manipulācijas), kas rada bailes, kaunu un vainas apziņu, un ko izmanto arī cilvēki ar personības problēmām, vardarbīgas personas, kulti u.tml. (sk. Kā parādu piedzinēji piedzen parādus?)

​

Biežāk izmantotās metodes ir:

• Vainošana, kas ir pamatoti un nepamatoti pārmetumi par parādnieka rīcību. Piemēram, pārmetumi par to, ka parādnieks nepilda saistības, ka parādnieks nav veicis nevienu maksājumu, ka kredīta devējam nav zināms parādnieka ienākumu apmērs, ka parādnieks nesadarbojas u.tml.);

• Kaunināšana, kas ir tieši vai netieši negatīvi novērtējumi un izteicieni par parādnieka rakstura īpašībām vai personību. Piemēram, parādu piedzinējs var tieši norādīt, ka parādnieks ir negodprātīgs, vai arī dot netiešu mājienu par parādnieka raksturu, piemēram, pasakot, ka jebkuram saprātīgam cilvēkam ir skaidrs, ka parādus ir jāmaksā, tādejādi norādot, ka parādnieks (kurš savu parādu nemaksā), nav saprātīgs cilvēks.

• Draudi, kas var būt gan tieši un izpildāmi draudi, piemēram, drauds iesniegt prasību tiesā, gan neizpildāmi vai tikai retos gadījumos izpildāmi draudi, piemēram, draudi uzsākt kriminālprocesu par parāda nemaksāšanu vai draudi atņemt īpašumus radiniekiem. Draudi var būt arī pavisam netieši, bet ne mazāk iedarbīgi, piemēram, norāde, ka parādu nemaksāšana ir “ceļš uz nekurieni”;

• Melošana, kas var izpausties gan kā nepatiesas informācijas sniegšana, gan kā nepilnīgas vai sagrozītas informācijas sniegšana. Piemēram, parasti parādu piedzinēji stāsta vai raksta, ka parādniekam no konta tiks noskaitīta nauda un tiks pārdota parādnieka manta, nepasakot būtisku informāciju - ka to varēs darīt tikai tiesu izpildītājs un tikai pēc tam, kad parāds būs piedzīts ar tiesas lēmumu vai spriedumu, un nepasakot, ka tiesu izpildītājs pārdod tikai automašīnas un nekustamo īpašumu;

• Reputācijas graušana, kas parasti ir zvanīšana uz darba vietu vai zvanīšana radiniekiem un kaimiņiem, vienlaikus viņus informējot par parādiem vai to, ka parādnieks tiek meklēts, brīdinājuma vēstuļu sūtīšana uz darbavietu;

• Vajāšana – bieža zvanīšana un vēstuļu sūtīšana, arī tad, ja parādnieks lūdz to nedarīt vai norāda, ka tam nebūs nekāds rezultāts.

​​

Dažas no šīm metodēm ir ar likumu aizliegtas, piemēram, melošana vai citu personu informēšana par parādu, bet parasti parādniekam ir grūti vai neiespējami pierādīt, ka parādu piedzinējs tādas ir lietojis, piemēram, ja ir notikusi tikai telefona saruna un tā nav ierakstīta.

 

​

Parādu piedzinēji nedrīkst izmantot agresīvas saskarsmes formas un sniegt nepatiesu un maldinošu informāciju par parāda nemaksāšanas sekām

​

Šis ir ierobežojums, ko parādu piedzinēji pārkāpj visbiežāk.

​

Tas ir tāpēc, ka nekur nav skaidri noteikts, kas ir agresīva saskarsmes forma un kas ir uzskatāma par nepatiesu un maldinošu informāciju.  Robežu starp agresīvu saskarsmi un brīdināšanu vai informēšanu ir grūti noteikt, līdzīgi arī informāciju var pasniegt tādejādi, ka tā nav nepārprotama melošana, tomēr rada parādniekam nepareizu priekšstatu vai nepamatotas bailes. Piemēram, parādu piedzinējs var noklusēt būtisku informāciju vai informēt par tādām parādu nemaksāšanas sekām, kas reizēm iespējamas, bet ne konkrētajā gadījumā.

 

​

Parādu piedzinējiem nav tiesības ierasties pie parādnieka uz mājām vai uz darba vietu

​

Parādu ārpustiesas atgūšanas likums aizliedz parādu piedzinējiem ierasties pie parādnieka uz mājām vai uz darba vietu, ja parādnieks tam nav piekritis.

​

Parasti draudi, ka parādu piedzinēji ieradīsies pie parādnieka, netiek pildīti.  

 

​

Parādu piedzinējiem nav tiesības zvanīt parādnieka tuviniekiem vai uz parādnieka darba vietu

​

Parādu piedzinēji saskaņā ar Parādu ārpustiesas atgūšanas likumu drīkst izmantot tikai tos saziņas līdzekļus un kontaktinformāciju, kas ir norādīta parādnieka un kreditora noslēgtajā līgumā. Tikai gadījumā, ja parādnieks nav sasniedzams, izmantojot šo kontaktinformāciju, parādu piedzinējs drīkst izmantot citu kontaktinformāciju. Taču tas nenozīmē, ka parādu piedzinējs drīkst zvanīt uz telefona numuru, kas nav paša parādnieka telefona numurs.

​

Gadījumā, ja, izmantojot parādnieka norādīto kontaktinformāciju, parādu piedzinējam atbild cita persona, parādu piedzinēji šai personai nedrīkst izpaust informāciju par parādnieku, bet drīkst tikai stādīties priekšā un pateikt ar kādu personu vēlas runāt (nosaukt parādnieka vārdu un uzvārdu).

​

 

Parādu piedzinēji nedrīkst un nevar prasīt parādu maksāt parādnieka tuviniekiem

​

Par parādu atbild tikai pats parādnieks, nevis viņa radinieki, laulātais vai laulātā radinieki. Jebkuri draudi vērst piedziņu pret parādnieka tuviniekiem ir neizpildāmi draudi. Arī pieprasījumi parādnieka tuviniekiem maksāt parādus ir nelikumīgi.

​

Vienīgie izņēmumi, kad par parādu atbild cita persona, ir:

• ja par parādu ir galvojusi kāda cita persona,

• ja parādniekam ir manta, kas tam pieder kopīgi ar laulāto, piedziņu var vērst arī uz laulātajam piederošo mantu (sk. Vai tiesu izpildītājs var piedzīt parādu no vīra vai sievas?).

​​

Ļoti retos gadījumos, parasti, ja parādnieks ir vēlējies paglābt vērtīgu mantu no piedziņas vēršanas uz šo mantu (parasti atdāvinot to tuviniekiem vai noslēpjot), kreditors var celt prasību pret apdāvināto personu par naudas piedziņu un pat lūgt uzsākt kriminālprocesu par mantas nobēdzināšanu saskaņā ar Krimināllikuma 220.pantu (sk. Kriminālatbildība par parādu nemaksāšanu).

​

 

Parādu piedzinēji nedrīkst un nevar noņemt naudu no parādnieka konta un atņemt parādniekam piederošos īpašumus vai mantu

​

Draudēšana ar naudas vai mantas atņemšanu parādniekam ir visizplatītākie parādu piedzinēju draudi. Tomēr paši kreditori un parādu piedzinēji šos draudus nedrīkst un arī praktiski nevar īstenot.

​

Draudus atņemt naudu, mantu vai īpašumus arī nevar uzskatīt par nepatiesas vai maldinošas informācijas sniegšanu, jo patiešām, ja parādnieks nepilda savas maksājuma saistības, ir iespējams noņemt naudu no parādnieka bankas konta un pārdot parādnieka mantu (parasti gan tikai automašīnas un nekustamo īpašumu). Tomēr to var izdarīt nevis parādu piedzinēji, bet tikai tiesu izpildītājs un tikai pēc tam, kad kreditors ir ieguvis tiesas spriedumu vai lēmumu par parāda piedziņu no parādnieka (sk. Kā tiesu izpildītāji piedzen parādus).

 

​

Pienākums sadarboties ar parādu piedzinējiem nenozīmē, ka parādniekam ir jādara viss, ko pieprasa parādu piedzinēji

​

Lai gan Parādu ārpustiesas atgūšanas likumā ir noteikums, ka parādniekam ir pienākums sadarboties ar kreditoru un parāda atgūšanas pakalpojumu sniedzēju, tomēr nekur nav izskaidrots, kas ir jāsaprot ar "sadarbošanos", un par "nesadarbošanos" ar parādu piedzinējiem nav paredzēts sods vai citas negatīvas sekas. Parasti, ja parādnieks neatbild parādu piedzinējam vai kreditoram un nemaksā parādu, kreditors vai parādu piedzinējs tikai ātrāk uzsāks otru parādu piedziņas soli – parāda piedziņu ar tiesas palīdzību (sk. Kā notiek parādu piedziņa?).

​

Ja parādnieks tomēr vēlas un var parādu samaksāt, labāk ir uzreiz mēģināt vienoties ar kreditoru vai parādu piedzinēju par parāda samaksas grafiku, jo parāda piedziņa tiesā un ar tiesu izpildītāja palīdzību rada papildus izmaksas (sk. Cik izmaksā parādu piedziņa?). Gadījumos, ja ar parādu piedzinēju vai kreditoru nav iespējams vienoties (un tas notiek bieži), bet parādnieks katru mēnesi maksā pietiekoši lielu naudas summu, parasti parādu piedzinēji un kreditori prasību tiesā nesniedz (sk. arī Maksātnespējas alternatīva – vienošanās ar kreditoru).

 

​

Ko darīt?

​

Vienīgais parādu risinājums nav rīkoties tieši tā, kā to pieprasa parādu piedzinēji - tūlīt un nekavējoties maksāt parādu vai maksāt katru mēnesi ļoti lielu summu. Pastāv ļoti daudzi veidi, kā var atlikt parāda samaksu, samazināt maksājamo summu vai nemaksāt parādus vispār, kā pasargāt savu un laulātā mantu no piedziņas vēršanas uz to u.tml. Tāpēc, ja vēlaties noskaidrot, ko var darīt tad, ja nav naudas parādu samaksai, zvaniet vai rakstiet.

​